Laputis uz telpaugiem: kā tās atpazīt un ātri apkarot
Laputis ir kaitēklis, kas var parādīties šķietami vienas nakts laikā. Dažas spārnotas pieaugušās laputis ielido pa logu vai atceļo ar jaunu augu, un dažu dienu laikā auga mīkstie dzinumu gali ir klāti ar zaļiem, melniem vai bāliem kukaiņiem, lapas saritinās, bet viss zem auga kļūst lipīgs. Par laimi, laputīm ir mīksts ķermenis, un tās pārvietojas lēni, tāpēc ūdens, ziepes un neatlaidība palīdz no tām ātri atbrīvoties.
Neesat pārliecināti, vai tā ir jūsu auga problēma? Nofotografējiet augu un dažu sekunžu laikā saņemiet AI diagnozi ar ārstēšanas plānu. Sākt var bez maksas.
Kā izskatās laputis
Laputis ir bumbierveida, mīksta ķermeņa kukaiņi, 1–3 mm gari; atkarībā no sugas tās ir zaļas, melnas, dzeltenas, rozā, pelēkas vai gandrīz baltas. Telpās visbiežāk sastopama persiku laputs, Myzus persicae, un melones jeb kokvilnas laputs, Aphis gossypii. Apskatiet laputu aizmugurē divus mazus izaugumus, ko sauc par sifunkuliem — nevienam citam telpaugu kaitēklim tādu nav.
Tās pulcējas uz vismīkstākajām auga daļām: plaukstošām lapām, stublāju galiem, ziedpumpuriem un jauno lapu apakšpusē. Kolonijā ir dažāda lieluma īpatņi — bezspārnu pieaugušās laputis, sīkas nimfas, reizēm arī spārnotas pieaugušās laputis — un izkaisītas baltas nomestās ādiņas, ko bieži notur par vēl vienu kaitēkli.
Augs ātri reaģē. Jaunās lapas izaug saritinātas, krokainas vai savērptas, pumpuri nobirst vai atveras deformēti, bet lapas un virsmas zem auga kļūst lipīgas no medusrasas, uz kuras var veidoties melnā kvēpsarme. Skudras, kas skraida augšup un lejup pa stublāju, droši liecina par laputu koloniju auga galā.
Ar ko mēdz sajaukt laputis
Baltās nomestās ādiņas var atgādināt baltspārnītes vai pūkainās bruņutis. Baltspārnītes ir sīki balti, kodēm līdzīgi kukaiņi, kas, augu pakustinot, uzspurdz gaisā; pūkainās bruņutis lapu žāklēs veido baltus, vatei līdzīgus sakopojumus. Nomestās ādiņas ir sausas, tukšas un nekustas.
Arī tripši deformē jaunos dzinumus, taču tie ir slaidi, kustīgi un atstāj sudrabainas svītras ar melniem punktiņiem, nevis lipīgu aplikumu. Atšķirības skaidrotas ceļvedī par tripšiem uz telpaugiem. Lapu saritināšanās vien var liecināt par daudzām problēmām; ja kukaiņus neatrodat, skatiet kāpēc saritinās augu lapas.
Kāpēc parādās laputis
Siltajā sezonā laputis ielido, bet visu gadu tās var atceļot ar jauniem augiem, grieztiem ziediem un veikalā pirktiem garšaugiem. Augi, kas vasarojuši ārā, ir biežs laputu avots, kad tos ienes atpakaļ telpās.
To straujās savairošanās pamatā ir mīkstie dzinumi. Telpās mātītes vairojas bez pārošanās un dzemdē dzīvas nimfas, kas nobriest aptuveni nedēļas laikā, tāpēc kolonija aug eksponenciāli, ja augam veidojas jaunas lapas. Pārmērīga mēslošana, īpaši ar slāpekli bagātu mēslojumu, rada tieši tādus sulīgus, mīkstus audus, kādus laputis iecienījušas.
Silta telpa, sastāvējies gaiss un stress neregulāras laistīšanas vai nepietiekama apgaismojuma dēļ padara augus laputīm pievilcīgākus un mazāk izturīgus. Iecienītie saimniekaugi ir garšaugi, hibiski, krizantēmas, rozes, paprikas, tomāti, kalas, efejas un gandrīz visi ziedošie augi ar pumpuriem.
Pēc pazīmēm nosakiet cēloni
| Ko redzat | Ticamākais skaidrojums |
|---|---|
| Zaļu, melnu vai bālu kukaiņu kopas uz dzinumu galiem un pumpuriem | Laputis; apkarojiet jau šodien, jo tās ātri dubultojas |
| Saritinātas, krokainas jaunas lapas ar lipīgu aplikumu | Laputis barojas ar augošajiem dzinumiem |
| Lipīgas lapas, skudras uz stublāja, pašus kukaiņus grūti pamanīt | Laputis vai bruņutis augstāk uz auga; pārbaudiet dzinumu galus un lapu apakšpuses |
| Nekustīgi balti punktiņi lapu apakšpusē | Laputu nomestās ādiņas — zīme, ka kolonija ir aktīva |
| Sīki balti kukaiņi, kas uzspurdz, kad augu pakustina | Baltspārnītes, nevis laputis |
| Sudrabainas svītras un melni punktiņi, slaidi un ātri kukaiņi | Tripši |
| Pēc auga izņemšanas no poda uz saknēm redzami mazi pelēki kukaiņi | Sakņu laputis; pārstādiet un aplaistiet ar šķīdumu |
Kā soli pa solim apkarot laputis
-
Novietojiet augu atsevišķi. Spārnotās laputis var aizlidot pie blakus augiem, tāpēc pārvietojiet augu tālāk un pārbaudiet pārējos augus ar mīkstiem jaunajiem dzinumiem.
-
Noskalojiet laputis ar ūdeni. Aiznesiet augu pie izlietnes, dušā vai ārā un ar stingru remdena ūdens strūklu noskalojiet katra dzinuma galu un lapu apakšpusi. Laputis ir lēnas un neveiklas; lielākā daļa noskaloto vairs nespēj atrast ceļu atpakaļ. Smalkiem augiem kolonijas noslaukiet ar pirkstiem vai mitru drānu.
-
Izkniebiet stipri skartos dzinumu galus. Stipri saritinātās lapās un pumpuros laputis paslēpjas krokās, kur smidzinājums netiek klāt. Nogrieziet šīs auga daļas un ievietojiet maisā. Zem griezuma augs sazarosies.
-
Apsmidziniet visu augu. Kad lapas nožuvušas, noklājiet visas auga virsmas, īpaši dzinumu galus un lapu apakšpuses, ar vienu no šiem līdzekļiem:
- Insekticīdās ziepes (kālija taukskābes) — atbilstoši marķējumā norādītajai koncentrācijai, parasti 10–20 ml uz litru.
- Nīma eļļa: 5 ml auksti spiestas nīma eļļas uz litru remdena ūdens, pievienojot 1–2 ml maigu šķidro ziepju; smidzināšanas laikā šķīdumu sakratiet.
- Pašgatavots ziepju šķīdums: 5 ml (viena tējkarote) maiga trauku mazgāšanas līdzekļa uz litru ūdens; pēc dažām stundām noskalojiet.
Nesmidziniet tiešos saules staros; papardēm, sukulentiem ar vaskainu apsarmi un augiem ar pūkainām lapām dienu iepriekš izmēģiniet līdzekli uz vienas lapas.
-
Atkārtojiet apstrādi ik pēc 4–5 dienām 2–3 nedēļas. Telpās laputis nedēj olas, taču krokās un pumpuros paslēpušās nimfas nobriest dažu dienu laikā, tāpēc ar vienu apstrādi nepietiek. Pirms katras nākamās apstrādes augu noskalojiet, lai aizvāktu izdzīvojušās laputis.
-
Noķeriet spārnotās laputis. Dzeltenās līmes lamatas, kas izliktas pie auga, notver spārnotās pieaugušās laputis, pirms tās kolonizē citu podu, un palīdz saprast, vai to skaits samazinās.
-
Ja jums ir daudz augu, izmantojiet dabiskos ienaidniekus. Zeltactiņu kāpurus (Chrysoperla carnea) un mārītes pārdod izlaišanai telpās un siltumnīcās; lielās augu kolekcijās tie dažu dienu laikā atbrīvo augus no laputīm. Izlaidiet tos dažas dienas pēc pēdējās apstrādes ar ziepju šķīdumu.
-
Sakņu laputis apkarojiet atsevišķi. Ja augs vīst un dzeltē, bet uz lapām laputu nav, izņemiet to no poda. Pelēki vai vaskaini kukaiņi uz saknēm liecina par sakņu laputīm: rūpīgi noskalojiet saknes, izmetiet veco augsni, pārstādiet augu svaigā substrātā un vienreiz aplaistiet ar insekticīdo ziepju šķīdumu.
Kad laputis iznīcinātas, ar mitru drānu noslaukiet no lapām medusrasu un kvēpsarmi. Saritinātās lapas vairs neiztaisnosies, bet jaunās izaugs līdzenas un tīras — tā varēsiet pārliecināties, ka laputu kolonija ir likvidēta.
Kā novērst laputu parādīšanos
Pirms ienešanas telpās pārbaudiet jaunos augus, grieztos ziedus un veikalā pirktos garšaugus. Augus, kas vasarojuši ārā, rudenī uz divām nedēļām novietojiet karantīnā. Ja laputis ierodas katru gadu, uz vasarā atvērto logu rāmjiem uzstādiet insektu sietus.
Mēslojiet ar pusi no ieteiktās devas un tikai augšanas sezonā, lai augam neveidotos mīksti, sulīgi dzinumi, ko meklē laputis. Ar ventilatoru nodrošiniet gaisa kustību un gādājiet par pietiekamu apgaismojumu, lai augi izaugtu drukni un stingri, nevis izstīdzētu.
Ikreiz, kad laistāt, pārbaudiet dzinumu galus un pumpurus. Laputis vienmēr sāk ar jaunākajiem dzinumiem, tāpēc piecu sekunžu apskate palīdz tās pamanīt, kamēr vēl pietiek ar vienu noskalošanu. Lipīgas lapas bieži ir pirmais pavediens; ceļvedis par telpaugu lipīgajām lapām palīdz noskaidrot, no kurienes nāk medusrasa.
Kad izmantot AI diagnostiku
Saritināti un lipīgi jaunie dzinumi var liecināt par laputīm, tripšiem, pūkainajām bruņutīm vai bruņutīm — katra kaitēkļu grupa jāapkaro nedaudz citādi. Ja kukaiņus nevarat atrast, lapas pēc apstrādes turpina saritināties vai problēma izplatās uz citiem augiem, nofotografējiet augu lietotnē AI Plant Doctor, lai uzreiz saņemtu diagnozi un soli pa solim izstrādātu apkarošanas plānu.
Bieži uzdotie jautājumi
No kurienes telpās rodas laputis?
Spārnotās laputis pavasarī un vasarā ielido pa atvērtiem logiem un durvīm, bet bezspārnu laputis mājās nokļūst ar jauniem augiem, grieztiem ziediem un svaigiem garšaugiem. Augi, kas vasaru pavadījuši ārā, nereti rudenī ienes laputis atpakaļ telpās. Nonākot iekšā, viena mātīte dzemdē dzīvus pēcnācējus bez pārošanās, tāpēc kolonijas izveidei pietiek pat ar vienu nejaušu ceļotāju.
Vai laputis dzīvo augsnē?
Lielākā daļa ne — tās barojas ar lapām, stublājiem un ziedpumpuriem. Sakņu laputis ir cita grupa; tās barojas ar saknēm un, izņemot augu no poda, parādās kā mazi pelēki vai balti kukaiņi, dažkārt ar vaskainu apsarmi. Parasti tās atrod augiem, kas auguši ārā vai iestādīti atkārtoti izmantotā augsnē. Saknes noskalojiet, pārstādiet augu svaigā substrātā un aplaistiet ar insekticīdo ziepju šķīdumu.
Vai trauku mazgāšanas līdzeklis iznīcina laputis?
Jā. Tējkarote maiga trauku mazgāšanas līdzekļa litrā ūdens noārda laputu ārējo aizsargkārtu un nogalina tās tiešā kontaktā. Insekticīdās ziepes, kuru pamatā ir kālija taukskābes, lapām ir saudzīgākas un darbojas paredzamāk, tāpēc izmantojiet tās, ja pieejamas. Abos gadījumos pēc dažām stundām augu noskalojiet un apstrādi atkārtojiet ik pēc dažām dienām divas līdz trīs nedēļas.
Vai laputis pazudīs pašas no sevis?
Telpās — nē. Ārā laputu skaitu ierobežo mārītes, zeltactiņas, ziedmušu kāpuri un auksts laiks, bet apsildāmās telpās šo dabisko ienaidnieku nav, tāpēc kolonija aug, līdz augs ir novājināts. Dažkārt laputu kļūst mazāk, kad jaunie dzinumi nobriest, bet tās atkal savairojas, augam veidojot jaunas lapas. Sāciet apstrādi laikus, un dažu nedēļu laikā no laputīm atbrīvosieties.
Lasiet tālāk
Lipīgas lapas
Lipīgo kārtiņu uz lapām parasti veido medusrasa, kas pil no kaitēkļiem, kuri barojas augstāk uz auga. Lūk, kā atrast vaininieku, notīrīt lapas un nepieļaut problēmas atkārtošanos.
Saritinājušās lapas
Saritināšanās virziens ir svarīgs pavediens. Uz iekšu un augšu saritinoties, augs cenšas mazināt ūdens zudumu; uz leju noliekušās lapas liecina par sakņu vai temperatūras problēmām.
Pūkainās bruņutis
Baltais pūku pikucis lapas žāklē ir pūkaino bruņutu kolonija, un to vienmēr ir vairāk, nekā sākumā šķiet. Lūk, kā no tām atbrīvoties ar vates kociņu, atkārtotu apsmidzināšanu un pacietību.
Tripši
Sudrabaini plankumi, melni punktiņi un savītas jaunās lapas ir raksturīgas tripšu pazīmes. Lūk, kā pārliecināties par kaitēkļa klātbūtni un pilnībā likvidēt invāziju.
